KĀ PIELIEKAMO PĀRBŪVĒT PAR VANNASISTABU
Autors     05/31/2018 10:06:27     Māja    1Komentāri
KĀ PIELIEKAMO PĀRBŪVĒT PAR VANNASISTABU

Mūsu māja – projekts mūža garumā

Pirmais stāsts – kā pieliekamo pārbūvēt par vannasistabu

Teju visiem reiz pienāk tas vecums, kad iknedēļas klubu naktsdzīve vairs nav aktuāla, arī lielveikala apmeklējums brīvdienās sirdi neaizkustina, un arvien biežāk pieķer sevi sapņojam par savu kaktiņu, savu stūrīti zemes. Daudziem šis sapnis tā arī paliek sapņa līmenī, visu mūžu gaidot, kad dzīvē tiks izvilkta lielā loze – palaimēsies loterijā vai banka piešķirs 200 000 kredītu sapņu mājas iegādei. Mēs izvēlējāmies citu ceļu – neatlikt sapni uz rītdienu, un, liekot lietā tās kārtis, ko dzīve iedalījusi, kā arī savas darbīgās rokas un izdomu, pirms četriem gadiem no betona džungļiem pārcēlāmies uz mazu namiņu.

Lēmums pārdot trīsistabu dzīvokli un iegādāties remontējamu māju pierīgā, ko par cenas starpību varētu pārbūvēt saviem spēkiem, neiekrītot kredītu jūgā, tika pieņemts, kad kārtējo reizi atgriežoties no tālajiem laukiem, konstatējām, ka pie Rīgas daudzstāvu mājas nav kur novietot auto un visi lauku labumi bija jānes uz 9. stāva dzīvokli pus kvartālu, turklāt jau atkal kāds “inteliģents” kaimiņš bija ne vien smēķējis liftā, bet arī nokārtojis tur savas dabiskās vajadzības.

Bieži vien dzīve nepiedāvā ideālos variantus, un tā bija arī šajā gadījumā, jo mūsu noskatītajā 80-o gadu vidū celtajā vasaras mājā telpa labierīcībām paredzēta nebija, un kur nu vēl tāda, lai ieliktu vannu – ja nu vienīgi uz viesistabas rēķina, bet tad vēlajos ziemas vakaros ģimenei mazajā viesistabiņā TV būtu jāskatās, sēžot vienam aiz otra rindiņā – gluži kā kinoteātrī. Nebija arī īpaši daudz laika meklēt ģeniālus risinājumus, jo divu mēnešu laikā bija jāpārvācas uz ziemas dzīvošanai pielāgotu vasaras māju no jau pārdotā Rīgas dzīvokļa, turklāt sieva bija trešā bērna gaidībās un tuvojās Ziemassvētki...

Vienīgā loģiskā iespēja ierīkot tualeti un dušu bija aptuveni 3,5m2  mazā pieliekamajā blakus virtuvei, jo rakt bedri sētā un būvēt “sirsniņmāju” nelikās diez cik saistoši, ņemot vērā to, ka mājā bija plānots dzīvot arī ziemas periodā.

Tā nu talkā tika ņemts zīmulis un papīrs, lai saprastu, kā un vai esošajā pieliekamajā ir iespējams izvietot gan podu, gan dušu. Vēl, protams, bija nepieciešama neliela izlietne. Tā kā klozetpoda izvietojumam nebija daudz variantu, tā atrašanās vieta jau sākotnēji tika nolemta šaurās taisnstūrveida telpas tālākajā galā – gluži kā simbolisks tronis, kurā sēžot vērot visu karaļvalsti. Izlietnes izvietojums likās loģisks pie durvīm, lai veikli var nomazgāt rokas vai, paverot durvis, aši palūkoties spogulī uz smaidīgo seju, kad tikko ienākts no dārza, kur viss zaļo un vienmēr spīd saule.  Atlika vien “atrast” vietu dušai. Lieki gan piebilst, ka šaurā 3,5m2 telpā, kurā izvietots pods un izlietne, dušas vietu atrast nav tas vieglāk paveicamais uzdevums. Nedaudz palauzot galvu, tapa skaidrs, ka dušai būs būt telpas vidū, jo gluži vienkārši nav citu variantu. Tad atcerējāmies, ka brīvdienās kuģojot uz Stokholmu, kajītes dušā bija atjautīgs risinājums, kas varētu derēt arī mums – respektīvi, visa labierīcību telpa pildīja arī dušas telpas funkcijas – ar vienotu grīdu, no kuras pēc mazgāšanās ar gumijas slotu palikušo ūdeni vienkārši saslauka trapā.

Pēc nedēļas jau bija ierīkota kanalizācijas sistēma, pa mājas apakšu telpā ievilktas caurules un lielie darbi varēja sākties!

Tālāk jau bija tikai darīšanas vaina. Tika izvilktas kanalizācijas caurules, atbilstoši izplānotajām piesaistēm, izveidota hidro un siltuma izolācija, un visu varēja betonēt ciet.

Ūdens apgādei tika izmantotas polipropilēna kausējamās caurules. Pēc interneta izpētes šī tehnoloģija tika atzīta par visērtāko un lētāko. Ierīci cauruļu sakausēšanai var iznomāt būvtehnikas nomas kompānijās. Arī pats cauruļu savienošanas process ir gaužām vienkāršs. Vienīgais, kas jāņem vērā – jādomā vismaz pieci soļi uz priekšu, jo pēcāk reiz sakausēto atvienot vairs nav iespējams.

Īstā jautrība sākās tad, kad trubas bija savilktas un sāku skrūvēt konstrukciju ģipškartona stiprināšanai. Ņemot vērā to, ka nu gar sienām bija savilktas komunikācijas un arī pašai riģipša konstrukcijai ir kaut kāds biezums, telpas kvadratūra vairs nebija 3,5m2, bet nu jau tikai aptuveni 3m2. Bet ko nu vairs, atlika tikai censties pieturēties pie plāna un turpināt darbus. Pēc pāris dienām sienas bija gatavas, atlika vien veikt dekoratīvo apdari, piestiprināt santehniku, un tad jau beidzot varējām arī nomazgāties!

Flīzēšanas, krāsošanas un santehnikas pieslēgšanas darbi aizņēma vēl pāris dienas/naktis, bet pārējie “sīkumi” vel pāris gadus, līdz pat šodienai.

Dalīties ar šo rakstu

1Komentāri

    • Avatar
      Andron MacBeton
      jūl 5, 2018

      Nu nevaig pat kuģa kajītē skatīties, esmu redzējis tādu variantu vienā ~1920 gada namelī. Precīzi neaceros, Liepājā, Kūrmājas prospekta galā, tur tādas 3stāvenes. Tiem tāda tualete+duša jau pirms 100 gadiem bija.

Atstājiet komentāru

* Vārds
* E-pasts (Not Published)
   Website: (Site url withhttp://)
* Komentārs
Ievadiet kodu